atplaucēt2
atplaucēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atplaucēju | atplaucējam | atplaucēju | atplaucējām | atplaucēšu | atplaucēsim |
| 2. pers. | atplaucē | atplaucējat | atplaucēji | atplaucējāt | atplaucēsi | atplaucēsiet, atplaucēsit |
| 3. pers. | atplaucē | atplaucēja | atplaucēs | |||
Pavēles izteiksme: atplaucē (vsk. 2. pers.), atplaucējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atplaucējot (tag.), atplaucēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atplaucētu
Vajadzības izteiksme: jāatplaucē
Glabājot, turot ūdenī siltā vietā, panākt, ka atveras (pumpuri, ziedi).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pat vairāk — kas šīs slāpes lielā mērā atplaucēja.
- Tāpēc, lai to varētu zināt, šodien no tevis es izlūdzos zīmi: neatplaucē pumpurus un nelapo!
- Šajā situācijā , kad viņa cīnās ar sevi iet meklēt dēlu vai ne , traģēdija žanriski tiek atplaucēta pilnā mērā
- Palīdzēt atplaucēt briestošos personības pumpurus.
- Bet orhideju šķirne Cimbīdija sākumā priecēs ar krāšņiem ziediem, bet tikko tie nobirs, otrreiz to atplaucēt nebūs viegli.