atrauties
Lietojuma biežums :
atrauties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; lieto: reti
Locīšana
1.Ar spēju, strauju kustību atbrīvoties (no saites, ķēdes u. tml.).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Rauties nost.
1.2.Pēkšņi atdalīties, tikt atrautam (piemēram, par ko piestiprinātu, saaugušu).
1.3.lieto: pareti Atdalīties, atšķelties (piemēram, eksplozijas, ķīmiskas reakcijas rezultātā).
2.Refl. → atraut2.
2.1.Strauji attālināties (no pārējiem), izvirzīties priekšā.
2.2.Strauji attālinoties, zaudēt sakarus (ar pārējiem).
2.3.Spēji uzsākt braucienu un strauji attālināties (no kādas vietas) — par transportlīdzekļiem; pacelties gaisā (par lidaparātiem).
2.4.Pārvarot planētas pievilkšanas spēku, attālināties (no tās).
3.Novērsties (piemēram, no skatāmā, darāmā), pārtraukt ko darīt.
3.1.Novērsties (par acīm, skatienu).
3.2.Novērsties (no domām, atmiņām u. tml.).
4.Nošķirties, atsvešināties (no kā), zaudēt ciešos sakarus; palikt savrup.
5.Izvairīties (no darba, pienākuma u. tml.); nepiedalīties, norobežoties.
6.Aizkļūt prom (no kādas vietas), pārtraucot kādu darbu.
7.parasti formā: trešā persona Refl. → atraut7; tikt atrautam.
7.1.Strauji, ar rāvienu attaisīties (par apģērbu, tā aizdari).
8.lieto: reti Spēji, strauji, pārvarot pretestību, atkļūt šurp; spēji, strauji, pārvarot pretestību, atklāt (kur, līdz kādai vietai, uz kurieni u. tml.).
8.1.nepabeigtas darbības nozīme Rauties šurp.
9.žargonisms Gūt baudu.
10.žargonisms Tikt piekautam.
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri