atrunāt
Lietojuma biežums :
atrunāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Ar runāšanu mudināt, lūgt, pārliecināt (kādu), lai ko nedara.
2.Paskaidrot, apstiprināt (labojumu, papildinājumu oficiālā dokumentā u. tml.) ar piezīmi dokumenta beigās vai malā.
3.lieto: reti Atbildēt, atteikt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri