atsprukt

Lietojuma biežums :

atsprukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

1.Pēkšņi, ar rāvienu atbrīvoties (piemēram, no saites).

1.1.Ātri, pēkšņi atraisīties, atkabināties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu).

2.sarunvaloda Ātri, bēgšus, slapstoties atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā).

3.apvidvārds Izslīdēt, izkrist no rokām (parko smagu, kas tiek nests, celts u. tml.); atraisīties.

4.apvidvārds Atlaisties vaļā (parasti par rokām).

Avoti: LLVV, ĒiV

Korpusa piemēri