atstaigāt

Lietojuma biežums :

atstaigāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

1.Atnākt (parasti lēnām).

Saistītās nozīmes

2.Šurp un turp staigāt līdz noteiktam brīdim.

Avoti: LLVV, EH

Korpusa piemēri