attaisnojums
Lietojuma biežums :
attaisnojums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Rezultāts → attaisnot1; fakts, apstāklis, arguments, kas pierāda (kāda pārkāpuma, nodarījuma) nenozīmīgumu.
2.Rezultāts → attaisnot2; attaisnošana; fakts, apstāklis, arguments, kas attaisno, pieļauj nesodīt vai nenosodīt, noliedz (kāda) vainu.
3.Tas (fakts, apstāklis), kas pieļauj (ko darīt).
4.Tas (fakts, apstāklis), kas pierāda, pamato (kā) lietderīgumu, nepieciešamību, nozīmīgumu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri