attipināt
Lietojuma biežums :
attipināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | attipinu | attipinām | attipināju | attipinājām | attipināšu | attipināsim |
| 2. pers. | attipini | attipināt | attipināji | attipinājāt | attipināsi | attipināsiet, attipināsit |
| 3. pers. | attipina | attipināja | attipinās | |||
Pavēles izteiksme: attipini (vsk. 2. pers.), attipiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: attipinot (tag.), attipināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: attipinātu
Vajadzības izteiksme: jāattipina
1.Tipinot atkļūt šurp; tipinot atkļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Tipināt šurp.
2.Tipinot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja sauc blakus Kendru, tad arī viņš attipina līdzi.
- Taču vienurīt Maurīcijs uz saucieniem neatbildēja ar ierasto ņurkstienu un, asti stāvus gaisā paslējis, neattipināja no kāda negaidīta nostūra.
- Un, taisnību sakot, no Uršules viņi bija sākuši atvadīties jau pirms krietna laika, jau tolaik, kad viņa vēl tikai kāpa pār klosteru sliekšņiem, jau toreiz Meteņos, kad viņa nāvīgi garlaikojās kopā ar kaimiņu jauniešiem, jau toreiz Kūču vakarā, kad viņa nevēlējās izzīlēt sev līgavaini, un varbūt pat jau agrāk, kad viņa Jona Motiejus dārzā kaitināja Joneli, un tagad, rau, viņa vairs nemaz nebija līdzīga tai apaļvaidzei odziņai, kas savulaik no rītiem kopā ar Kazimieru attipināja un ierāpās viņu gultā Milkantos vai iekārtojās Jonam Motiejum klēpī, un pazudis bija viss toreizējais bērnišķīgais apaļīgums, pazudušas bedrītes vaigos, pazudušas bedrītes virs mīksto rociņu krimšļiem, un, rau, viņa sēdēja viņu priekšā, pusgadu neredzēta, viņu dzemdināta, bet tagad tik savādi sveša, pelēkas drānas kleitiņā, matus paslēpusi zem plīvura, slaika un taisna kā svece, ar zilām dzīsliņām uz gleznajām delnām, ar asiem, gluži kā ar skuteni iegrieztiem vaibstiem, lielām, dzidri brūnām acīm un jutekliskām lūpām, un šai sejā bija kaut kas alkatīgs, it kā tā būtu izsalkusi pēc svētības un izslāpusi pēc miera, un šķita, it kā no lielajām acīm ārā lauztos pati viņas dvēsele, lūgdamās pēc droša patvēruma. "
- Ja nebūtu nokļūdījies, būtu attipinājuši kopā : ) .
- Priekšnesumi, protams, bija beigušies pirms es attipināju, bet, ko, jātipina ātrāk vai arī priekšnesumi jārīko mazliet vēlāk : ) .