attriekt
Lietojuma biežums :
attriekt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Triecot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās šurp; triecot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās (kur, pie kā u. tml.); atdzīt.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Triekt šurp.
1.2.sarunvaloda Likt, lai (cilvēks) ierodas (kur, pie kā u. tml.).
2.Triecot attālināt, atvirzīt (dzīvnieku) nost (sānis, atpakaļ); atdzīt.
2.1.nepabeigtas darbības nozīme Triekt nost (sānis, atpakaļ).
2.2.sarunvaloda Panākt, ka (cilvēks) atkāpjas, aiziet.
3.Ar triecienu atvirzīt šurp; ar triecienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
4.Ar triecienu attālināt, atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
5.lieto: pareti Ar triecienu atvērt, atdarīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri