atturēt
Lietojuma biežums :
atturēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Turot ciet, neļaut, aizkavēt (veikt kādu kustību); nelaist.
1.1.Liekot šķēršļus, neļaut virzīties uz priekšu, neļaut piekļūt kam.
1.2.Neļaut, aizliegt (ko darīt), aizkavēt (kādu rīcību).
1.3.Būt par cēloni tam, ka netiek veikta (kāda darbība, kustība), ka liek aizkavēta (kāda rīcība).
2.Neļaut izpausties, parādīties.
2.1.Neizteikt; neļaut izteikt.
3.lieto: pareti Turēt atstatu (tā, ka nepieskaras, nepiekļūst).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri