atšķirt
Lietojuma biežums :
atšķirt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
2.Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu, no kā ļoti tuva, radniecīga, nepieciešama).
2.1.Panākt, ka atsvešinās, radīt attiecībās vēsumu.
2.2.Pārstāt zīdīt; panākt, ka pārstāj zīdīt.
3.Domās, uztverē atdalīt (citu no cita pēc kādām pazīmēm).
3.1.Uztvert, sajust (ko no kāda kopuma); izšķirt.
4.Šķirot atvērt (grāmatu, burtnīcu u. tml.).
4.1.Uzšķirt (noteiktu vietu, lapu grāmatā, burtnīcā u. tml.).
Stabili vārdu savienojumiAtšķirt aunus no avīm; nošķirt aunus no avīm.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri