augšāmcelties
augšāmcelties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.joma: reliģija Atmosties pēcnāves dzīvei.
PiemēriPieminiet, ko Viņš jums runājis, vēl Galilejā būdams, 7 sacīdams: Cilvēka Dēlam būs tapt nodotam grēcinieku rokās un krustā sistam un trešā dienā augšāmcelties.
Saistītās nozīmes
1.1.Būt tādam, kas atjaunojas pēc sagrāves.
PiemēriTaču pēdējo trīsdesmit gadu laikā taisnība varēja augšāmcelties.
Avoti: T
Korpusa piemēri:šeit