augša
Lietojuma biežums :
augša sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
Locīšana
1.Augšējā daļa (tā daļa, kas atrodas virs kā, kam pāri); pretstats apakša.
1.1.Virsa, virspuse.
1.2.Telpa, stāvs, kas atrodas tieši zem jumta; arī bēniņi.
1.3.formā: lokatīvs, vienskaitlis Ēkas augšējā stāvā vai stāvos.
1.4.formā: lokatīvs, vienskaitlis Augstumā, gaisā, debesīs.
2.sarunvaloda Augstāka instance.
3.sarunvaloda; parasti formā: daudzskaitlis Augšējie, augstie (balss) toņi.
4.kopā ar: "uz" vai "no"; formā: lokatīvs, vienskaitlis Izteka (upei).
5.Augšup.
5.1.apstākļa vārda nozīmē; kopā ar: "uz"; formā: lokatīvs, vienskaitlis Virzienā uz augšu.
Stabili vārdu savienojumiNākt (arī kāpt) augšā. Nākt augšā. Skatīties (arī raudzīties, lūkoties) no augšas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri