bērzubeka
Lietojuma biežums :
bērzubeka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bērzubeka | bērzubekas |
| Ģen. | bērzubekas | bērzubeku |
| Dat. | bērzubekai | bērzubekām |
| Akuz. | bērzubeku | bērzubekas |
| Lok. | bērzubekā | bērzubekās |
formā: daudzskaitlis Beku dzimtas lācīšu ģints atsevišķas sēņu sugas.
Stabili vārdu savienojumiMainīgā bērzubeka. Melnā bērzubeka.
Stabili vārdu savienojumi
- Mainīgā bērzubeka taksons — lācīšu ģints suga ("Leccinum variicolor"), aug zem bērziem purvainos mežos, augļķermeņa kātiņa pamatne maina krāsu - griezuma vietā kļūst zilganzaļa.
- Melnā bērzubeka taksons — lācīšu ģints suga ("Leccinum melaneum"), aug mitros mežos un zem bērziem, cepurīte melngana.
- Neīstā bērzubeka taksons — beku dzimtas suga ("Leccinellum pseudoscabrum", syn. "Leccinum pseudoscabrum"), lazdu, ozolu vai skābaržu mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, sastopama reti.
- Parastā bērzubeka taksons — lācīšu ģints suga ("Leccinum scabrum"), visbiežāk sastopamā bērzubeka, bērzu mikorizas sēne, aug lapkoku un jauktos mežos, mitrā augsnē.
- Purva bērzubeka taksons — lācīšu ģints suga ("Leccinum holopus", syn. "Leccinum niveum"), bērzu mikorizas sēne, aug purvos vai mitros mežos, cepurīte parasti pelēkzaļgana.
- Raibā bērzubeka taksons — beku dzimtas suga ("Leccinum variicolor"), bērzu mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, sastopama reti.
Avoti: Lsg, LD
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāpat varat atšķirt žultsbeku no baravikas vai bērzubekas.
- Visi pazīst bērzubekas un apšubekas.
- Melnās bērzubekas cepurīte ir 3 – 15 cm plata, sākumā puslodesveidīga, vēlāk izpletusies un spilvenveidīga, melnbrūna vai pelēka.
- Ir pazīstamas trīs dažādas bērzubekas: parastā bērzubeka ( Leccinum scabrum), melnā bērzubeka ( Leccinum melaneum) un purva bērzubeka ( Leccinum holopus).
- Parastās bērzubekas cepurīte ir 2,5 – 20 cm plata, sākumā puslodesveidīga, vēlāk izliekusies, spilvenveidīga, pelēka, dzeltenbrūna vai pelēkbrūna, gluda, mitrā laikā lipīga, sausā – sausa.