bļaurīgs1
Lietojuma biežums :
bļaurīgs apvidvārds
Tāds, kas daudz kliedz vai skaļi lamājas.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas ir majors Bergs — bļaurīgais vācu provinciālis ar savu dīvaino sirsnības un rupjības sajaukumu.
- Neaizsargāts kā čaulu pazaudējis vēzis, bet salīdzinājumā ar bļaurīgo, bieži smieklīgo Strindbergu — tikai sīkmanis.
- Andrievu biedē plašais vecu būdu labirints pie stacijas ar dzelzceļa apkalpošanas instancēm, bļaurīgais haoss, kas tur valda.
- Precīzāk, ieinteresēja ne tik daudz zādzības fakts, cik zādzības virtuozā tehnika, bez kuras nekādi nevar nozagt kustīgus un bļaurīgus zoslēnus - un vēl piedevām veselus deviņus!
- Smiedamies vētrainus, dedzīgus, bļaurīgus jaunības smieklus, puspliks, nosvīdis, lepns, ka var būt cūku kāvējs, rīku kalējs, kviešu krājējs, dzelzceļu spekulants, preču krāvējs nācijai.