būkšķināt

Lietojuma biežums :

būkšķināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) būkšķ.

1.1.intransitīvs

1.2.intransitīvs Darboties ar dobju troksni (piemēram, par motoriem, artilērijas ieročiem); būkšķēt.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri