Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Eju, eju, eju, bet smiltis aizvien balsnākas un balsnākas, aizvien žilbinošākas, līdz kļūst neizturami baltas — kā sniegs, spīdot nāvīgai februāra pēcpusdienas saulei, kā sniegs, arvien stiegnāks un stiegnāks, bet acis tā līp ciet, it kā manas skropstas būtu pārvērtušās par pretīgi dzelteniem mušpapīriem...