bezmērķīgums
Lietojuma biežums :
bezmērķīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bezmērķīgums | bezmērķīgumi |
| Ģen. | bezmērķīguma | bezmērķīgumu |
| Dat. | bezmērķīgumam | bezmērķīgumiem |
| Akuz. | bezmērķīgumu | bezmērķīgumus |
| Lok. | bezmērķīgumā | bezmērķīgumos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā nu viņa dzīve ritēja vienmuļi un šķietami bezmērķīgi, līdz šis bezmērķīgums sāka viņu nomākt.
- Tas ir bezmērķīguma dēļ.
- Satiksme zum motoru tukšgaitas bezmērķīgumā, stāsta sapni par tukšām ielām, krustojuma paātrinājumu, mūžīgu zaļo gaismu un finišu, kas vienmēr ir tikai īss pārtraukums.
- Tas bija tikai skolas turpinājums, kurā neapmierinātībai ar manu stāvokli pievienojās bezmērķīgums un gurdums, no kura vienmēr ciešu, ja ap mani neskan smiekli un nepulcējas spilgti krāsaini sarunbiedri.
- Pašmērķīgums vispār ir literatūrai no sākta gala raksturīga padarīšana - un arī kritika var būt tikpat pašmērķīga kā, teiksim, galīgi hermētisks dzejas teksts, par to pat nav jēgas satraukties, taču bezmērķīgumam piemīt kāda nepatīkama īpatnība - ar laiku metaforiskās adatiņas vienkārši paliek trulas un garlaicīgas.