birkošana
birkošana
Iezīmēšana, apzīmējuma piešķiršana indivīdam vai grupai, balstoties uz novērotiem uzvedības modeļiem vai paradumiem (nereti negatīviem).
Avoti: SdV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 20. gs. beigās pozitīvisms un predisponētā aktiera modelis zaudē savu vadošo ietekmi – pozitīvismu aktīvi kritizē konflikta teorijas un „ birkošanas” teorijas ( labelling theories), un no jauna atdzimst klasicisma un racionālā aktiera modelī balstītās teorijas, t.i., noziegums tiek aplūkots kā racionāls lēmums, kas ir cilvēka brīvas gribas izpausme ( O’Mally, 2010; Garlands, 2001).
- Reizē šāda prakse var būt par pamatu birkošanai.
- Darbs ir izstrādāts interpretatīvajā perspektīvā, un tā ietvaros tiek izmantotas jaunās izglītības socioloģijas un birkošanas teorijas.
- Savukārt, lai precīzāk ilustrētu kā šāds izglītības skaidrojums mijiedarbojas ar skolēna interpretāciju un interakciju, ir nepieciešams aplūkot arī jēdzienu birkošana.
- Darbā es saistu konstrukcionistu piedāvātus realitātes skaidrojumus ar Bezila Bernstaina ( Basil Bernstein, 1924-2000) un Pjēra Burdjē ( Pierre Bourdieu, 1930-2002) reprodukcionisma teorijām, kuras es papildinu ar izsekošanas jēdzienu un birkošanas teoriju.