blāvot
Lietojuma biežums :
blāvot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Nespodri spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
1.1.Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu nespodro gaišumu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri