blāzmot
Lietojuma biežums :
blāzmot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Kļūt, būt gaišam (saulei vai mēnesim lecot vai rietot).
1.1.Būt tādam, kad ir blāzma (par laika posmu).
1.2.Radīt blāzmu (par gaismu, gaismas avotu).
1.3.Spīdēt lēktā vai rietā (par debess spīdekļiem).
2.Izstarot vai atstarot (vāju) gaismu; būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu gaišumu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri