blīvēt
Lietojuma biežums :
blīvēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
Padarīt blīvu vai blīvāku (piemēram, spiežot, stampājot, aizdarot spraugas).
Stabili vārdu savienojumiBlīvējošā mastika.
Avoti: LLVV, TK-81#1/1091
Korpusa piemēri