blarkšēt
blarkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
Radīt griezīgu troksni (piemēram, par skārda traukiem, kas dauzās cits pret citu, par strauji aizvērtām stikla durvīm, logiem); atskanēt šādam troksnim.
Avoti: LLVV