bojāt
Lietojuma biežums :
bojāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Padarīt sliktāku, mazvērtīgāku vai nelietojamu.
1.1.Vājināt, pasliktināt.
Stabili vārdu savienojumiBojāt nervus (kādam).
1.2.Daļēji iznīcināt.
Saistītās nozīmesgrauzt, ēst, aizēst.
2.Padarīt neglītu, nepatīkamu.
3.Pasliktināt (piemēram, garastāvokli, attiecības).
Stabili vārdu savienojumiBojāt gaisu.
Avoti: LLVV, Žrg
Korpusa piemēri