brīnišķīgs
Lietojuma biežums :
brīnišķīgs īpašības vārds
Locīšana
brīnišķīgi apstākļa vārds
1.Neparasti skaists, jauks; tāds, kas ļoti valdzina, sajūsmina.
1.1.Tāds, kas sagādā lielu prieku, labsajūtu; ļoti patīkams.
2.Ļoti labs, lielisks.
3.Tāds, kas izraisa apbrīnu, pārsteidz; tāds, kas neparasti, ļoti spēcīgi ietekmē; izcils, brīnumains.
Avoti: LLVV, MLVV
Korpusa piemēri