brīns
Lietojuma biežums :
brīns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: pareti
Locīšana
1.Izbrīns.
PiemēriUn mani sāka mākt jaunas aukstuma trīsas un reizē brīns, jo svešajam nebija ēnas, kaut gan patlaban atkal vizēja mēnesnīca, un kapa saltums nāca viņam līdzi.
Saistītās nozīmesizbrīns, izbrīna, pārsteiga, brīnums.
Tulkojumi
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri:šeit