brīvkungs
Lietojuma biežums :
brīvkungs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisks
Locīšana
Feodālās aristokrātijas zemākais tituls Vācijā no 11. gs.; dižciltīga vācu muižnieka tituls viduslaiku beigās, pēc ranga zemāks par firstu un grāfu; 18. gs. Krievijas cars Pēteris I ieviesa šo titulu arī Igaunijas un Vidzemes muižniecībai; Francijā un Anglījā šim titulam atbilda barona tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
Avoti: LLVV, LE1
Korpusa piemēri