brūnēt
Lietojuma biežums :
brūnēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
brūnēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Kļūt brūnganam, brūnam (apcepoties).
1.1.Kļūt brūnam nogatavojoties (par dažām sēklām).
1.2.lieto: pareti Atšķirties no apkārtnes ar savu brūno krāsu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri