Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa zināja, ka grūtības iet un nāk, taču sievietes brašums paliek.
- Arī Oskaram brašums nokritis kā nolietotam šķīvim glazūra.
- Un Kazimieram, kas šos tēva vārdus paslepen noklausījās, tie itin kā stāstīja par viņa paša valdzinošo un piedzīvojumu pilno dzīvi, kas gaidīja nākotnē, jo nekam, patiešām nekam nepiemīt tāds vilinājuma spēks kā ļaunumam, kas ieģērbts brašuma drānās, un Kazimiers, ilgpilnu trīsu pārņemts, cerēja, ka Jons Kirdējus Bironts nepārdomās un neaizmirsīs solījumu viņu vēl apciemot.
- Viņa tajā laikā esot intensīvi krājusi “ iespaidus par reālu, dabisku cilvēku dabiskā vidē”, diez vai uzminot to, ka šī “ vientiesība” izrādīsies nākotnes pieprasīta gudrība un viņa ar vienu kāju jau iekāpusi 21. gadsimta bildē, kurā laikabiedru izdomātā māksla un rafinētais veids, kā tā pretstatīja sevi totalitārā brašuma idiotismam, šķitīs tikai skapī aizmirsta izbijušas modes prece.
- Man arī nekādā ziņā netrūkst uzstāšanās brašuma, bet es neredzu nekādu jēgu pārāk ilgi palikt, un tad rakstiski taču nevar gandrīz nekā norunāt, tāpēc gaidīju, ka mīļā mutiņa atbrauks, nevis veltīgi raudās, tā bija jau februārī, tātad neraudi, sirdssmaržiņ, svēto mutiņ, bet brauc šurp, un mēs vairs neraudāsim.
