brakšķēt

Lietojuma biežums :

brakšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	brakšķu	brakšķam	brakšķēju	brakšķējām	brakšķēšu	brakšķēsim
2. pers.	brakšķi	brakšķat	brakšķēji	brakšķējāt	brakšķēsi	brakšķēsiet, brakšķēsit
3. pers.	brakšķ	brakšķēja	brakšķēs

brakšēt 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona; lieto: retāk

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	brakšu	brakšam	brakšēju	brakšējām	brakšēšu	brakšēsim
2. pers.	brakši	brakšat	brakšēji	brakšējāt	brakšēsi	brakšēsiet, brakšēsit
3. pers.	brakš	brakšēja	brakšēs

1.Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, koka priekšmetiem, plaisājošu ledu); atskanēt šādam troksnim.

2.apvidvārds Radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.

3.apvidvārds Neapmierināti, īgni runāt; bārties, rāties; burkšķēt.

Avoti: LLVV, LivP

Korpusa piemēri

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	brakšķu	brakšķam	brakšķēju	brakšķējām	brakšķēšu	brakšķēsim
2. pers.	brakšķi	brakšķat	brakšķēji	brakšķējāt	brakšķēsi	brakšķēsiet, brakšķēsit
3. pers.	brakšķ		brakšķēja		brakšķēs