brokāts
Lietojuma biežums :
brokāts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
Locīšana
Zīda audums ar ieaustiem metāliskiem (parasti zelta vai sudraba) diegiem.
PiemēriMan mugurā ir zeltīta brokāta kleita, dārgais audums tik skaisti apņem manu augumu, un es mirdzu sveču gaismā.
Saistītās nozīmesdrēbe, audums, materiāls.
Tulkojumi
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit