bruņot
Lietojuma biežums :
bruņot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Apgādāt ar bruņojumu1; apbruņot.
PiemēriTanku bija paredzēts bruņot ar ložmetēju!
Saistītās nozīmes
2.joma: celtniecība Ietvert aizsargčaulā, ļoti izturīgā izolācijas kārtā.
Avoti: LV87, T
Korpusa piemēri:šeit