brāķēt | Tēzaurs

brāķēt¹

Lietojuma biežums :

brāķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.novecojis Vērtējot, šķirojot atzīt par sliktu (dzīvnieku, augu).

2.sarunvaloda Atzīt par nederīgu, nelietojamu; pelt, niecināt.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri