Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- acīmredzot ir raksturot ģeogrāfiskā objekta formu ( ar vārdiem bļuoda un buņģis apzīmē apaļus padziļinājumus, ar gulta garenus ( sal. radniecīgo vārdu gultne ‘upes pamatne’), ar pēda nelielus), pēc latviešu toponīmiskā materiāla redzams, ka šīs leksēmas lietotas dažādu objektu nosaukumos ( skat. arī promocijas darba 2.3.3. nodaļu).
- Ar atvaru bieži saistīti dažādi dziļumi un bedres ūdenī, kurām ģeogrāfiskajā nomenklatūrā daudz atšķirīgu nosaukumu: abra, aizbuoda, auda, auga, buņģis, duoms, duomis, duburs, dz e ¶drums, dz e ¶lmājs, dzelve, dzelme, dziļums, dzīle, juoma, kalte, kulka, kuma, lasmenis, plasa, p lē ¶ sa, rāja, rāva, sietava.
