buknīt
Lietojuma biežums :
buknīt 2. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
bukņīt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs
Locīšana
1.Vairākkārt (kādu) viegli pagrūst, vairākkārt (kādam) viegli iesist.
1.1.intransitīvs
1.2.apvidvārds Vairākkārt viegli grūst ar galvu, pieri (par dzīvniekiem); viegli badīt.
2.apvidvārds Skubināt, mudināt.
Avoti: LLVV, LivP
Korpusa piemēri