bulta
Lietojuma biežums :
bulta sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Tieva (metāla, kaula, koka) stiegra ar atkarpainu galu (šaušanai no loka, stopa).
Stabili vārdu savienojumiKā bulta.
1.1.Šāda veida zīme virziena norādīšanai.
1.2.Šāda veida rādītājs aparātos.
2.Atslēgas sastāvdaļa, kas aizslēdz vai atslēdz.
2.1.Bīdāms metāla (retāk koka) stienis aizvērtu durvju, vārtu nostiprināšanai; aizbīdnis; aizšaujamais.
Saistītās nozīmesaizšaujamais, aizbīdnis.
3.Metāla stienis ar galviņu vienā galā un vītni otrā galā (konstrukciju sastiprināšanai).
4.apvidvārds Karsējams dzelzs stienis ogļu gludeklim.
Avoti: LLVV, RB
Korpusa piemēri