burbuļot
Lietojuma biežums :
burbuļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Tecēt, plūst ar vienmērīgu, guldzošu troksni.
2.Veidot, radīt burbuļus.
2.1.Vārīties, radot burbuļus.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri