burzīt
Lietojuma biežums :
burzīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Spaidīt (papīru, audumu, parasti ar pirkstiem).
PiemēriMarfa noklusa, ar pirkstiem burzīdama apmetņa malu.
Saistītās nozīmesburnīt, gumzīt, maidzīt, ņurkāt, ņurdzīt.
Tulkojumiwrinkle, ruckle, crease, crinkle, scrunch.
2.apvidvārds Iemērkt (mazgāšanai).
Saistītās nozīmes
3.apvidvārds Iejaukt (mīklu ūdenī).
Saistītās nozīmes
Avoti: LLVV, EH, TWN
Korpusa piemēri:šeit