cērpiens
Lietojuma biežums :
cērpiens apvidvārds
Ciņu rinda.
Avoti: KV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gandrīz tikai Kurzemē sastopami ģeogrāfiskie apelatīvi, kas darināti ar piedēkli - ienar nozīmi ‘vieta, kur kas atrodas vairumā’ ( piemēram, apsiens, avuotiens, bērziens, cērpiens, ieviens, kārkliens, priediens, purviens).
- Nomenklatūras vārds c e ̄ ̹rps, ko kā kursisku ģeogrāfisko apelatīvu min L. MarkusNarvila, Dz. Hirša ( Markus-Narvila 2011, 92, Hirša 1986, 84), latviešu vietvārdos sastopams tikai atvasinājumos ( cērpājs, cērpene, cērpiens).
- Aplūkojot katram reģionam raksturīgās reljefa nomenklatūras vārdu grupas, redzams, ka Kurzemē to kopumu veido lielākoties kursismi ( cērps, cērpiens, cērpija, danga, krants u. c.) un somugriskas cilmes nomenklatūras vārdi ( viga, voja, kangars u. c.), kas nereti iesniedzas arī Zemgalē; Latgalē – slāviskas cilmes areālismi ( jama, abrivs, sopka u. c.), eļZiem vidzemē – somugru nomenklatūras vārdu adaptējumi ( pada, kupica ( ?)
- maksimāls cērpiens pedāļos iekšā, kurš ātrāk nobrauks attiecīgo trases posmu.