cauraugt
Lietojuma biežums :
cauraugt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs, transitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Augot viscaur pārņemt (ko).
PiemēriPienāk onkulītis un iedod katrai maizes šķēli ar žāvētu, brūnām liesuma strēlītēm cauraugušu speķi.
1.1.intransitīvs Augot (kam), tikt viscaur pārņemtam (ar to).
PiemēriViena no perspektīvām dzērvju vietām, ar kuru varētu sākties šo pasākumu programma, ir plašie, krūmiem cauraugušie niedrāji.
1.2.pārnestā nozīmē Pieaugot apmērā, pārņemt (ko).
PiemēriBet jau atkal izrādījās, ka Itālijas valsts ir mafijas cauraugusi visos līmeņos: korumpētie tiesneši un pārējie visi kā viens izspruka sveikā, lielā mērā pateicoties krusttēvam, kurš darbos apliecināja, ka omertas- klusēšanas pienākumu viņš svēti ievēro.
2.Augot izaugt kaut kam cauri.
PiemēriSkatuves centrā ir neliela saliņa, uz kuras ir milzīgs koks, kas cauraudzis vecām klavierēm.
3.Augt slāņos (parasti par gaļā esošu liesumu un treknumu).
PiemēriSagriež cauraugušu speķi šķēlēs, uzčurkstina uz pannas, piegriež sīpolus, cep līdz dzintarbrūnumam, uzkaisa maltos, melnos pipariņus, ātri uzber sarīvētu Krievijas sieru, lai tas mazlietiņ pakūst.
Avoti: MLVV, KnV, T
Korpusa piemēri:šeit