caurkrist
Lietojuma biežums :
caurkrist 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Negūstot vēlamo rezultātu, izkrist, neizturēt konkurenci, neiekļūt (kur).
1.1.īpašības vārda nozīmē; formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) Tāds, kas nav izturējis pārbaudījumu, nav guvis vēlamos rezultātus; tāds, kas ir izkritis no aprites.
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri