caururbt
Lietojuma biežums :
caururbt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Izsist caurumu (kur), izurbjoties cauri (piemēram, par šāviņiem, lodēm).
1.1.Ievainot (ķermeni, ķermeņa daļu), izurbjoties (tam) cauri (piemēram, par lodēm, arī šķēpu, durkli).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri