ceļš | Tēzaurs

ceļš¹

Lietojuma biežums :

ceļš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	ceļš	ceļi
Ģen.	ceļa	ceļu
Dat.	ceļam	ceļiem
Akuz.	ceļu	ceļus
Lok.	ceļā	ceļos

1.Speciāli izveidota (parasti ar segumu noklāta) zemes strēle sauszemes transportlīdzekļu, arī gājēju kustībai.

Saistītās nozīmes

Stabili vārdu savienojumiApakšējais ceļu škērsojums. Apstāšanās ceļš.

Apakšējais ceļu škērsojums vārdkoptermins — ceļu škērsojums ar pieejām, kas izvada vienu ceļu zem otra (vai ceļu zem kāda šķēršļa).
Apstāšanās ceļš vārdkoptermins — attālums, ko transportlīdzeklis nobrauc laikā no momenta, kad ir radusies vajadzība nekavējoties iedarbināt bremzes, līdz pilnīgas apstāšanās momentam; uztveršanas un reaģēšanas laikā nobrauktā ceļa un bremzēšanas ceļa summa.
Augšējais ceļu škērsojums vārdkoptermins — ceļu škērsojums ar pieejām, kas pārvada vienu ceļu pār otru (vai ceļu pār kādu šķērsli).
Bremzēšanas ceļš vārdkoptermins — attālums, kuru transportlīdzeklis nobrauc laikā no bremžu iedarbināšanas momenta līdz transportlīdzekļa pilnīgas apstāšanās momentam.
Ceļa apzīmējumi vārdkoptermins; joma: transports — noteiktas formas, izmēru un krāsas līnijas, uzraksti un norādes uz brauktuves vai uz ceļa aizsargbarjerām, ceļa apmalēm, pārvadu balstiem u. tml.
Ceļa klaušas vēsturisks, vārdkoptermins — lauku zemes īpašnieku pienākums piedalīties valsts ceļu tīkla uzturēšanā Latvijā 1918.-1940. g. nodrošinot par saviem līdzekļiem to ceļu uzturēšanu un remontu, kas šķērsoja viņu īpašumu.
Ceļa klātne vārdkoptermins — ceļa brauktuve kopā ar nomalēm.
Ceļa klātnes šķautne vārdkoptermins — ceļa nomales virsmas un uzbēruma nogāzes krustojuma līnija.
Ceļa līnija vārdkoptermins; joma: aeronautika — gaisakuģa trajektorijas projekcija uz zemes virsmas.
Ceļa nomale vārdkoptermins — ceļa sānu josla, kas abās ceļa pusēs piekļaujas brauktuvei, balsta ceļa brauktuvi un noder par drošības joslu (lai ceļa segu izmantotu braukšanai visā platumā), transportlīdzekļu apstādināšanai un īslaicīgai ceļa segas remontdarbu tehnikas un materiālu novietošanai.
Ceļa nomales šķautne vārdkoptermins — ceļa nomales virsmas un nogāzes krustojuma līnija.
Ceļa plāns vārdkoptermins; joma: dzelzceļš — ceļa trases projekcija horizontālajā plaknē ar taisniem un līkiem ceļa posmiem.
Ceļa postenis vārdkoptermins; joma: dzelzceļš — dzelzceļa līnijas sadales punkts bez ceļu izvērses; paredzēts vilcienu kustības regulēšanai līnijās ar pusautomātisko bloķēšanu.
Ceļa sega vārdkoptermins — ceļa konstrukcijas daļa virs uzlabotās grunts pamatnes.
Ceļa seguma pamats vārdkoptermins — ceļa nesošā kārta, kas balsta segumu un pārnes transportlīdzekļu (riteņu) slodzi uz segas papildkārtu vai grunts pamatni.
Ceļa segums vārdkoptermins — ceļa segas konstrukcijas virsējā kārta, kas tieši uzņem transportlīdzekļa iedarbību.
Ceļa slīpums vārdkoptermins — ceļa profila parametrs, kas raksturo tā stāvumu, - divu ceļa punktu augstuma starpības attiecība pret attālumu starp šiem punktiem.
Ceļa zīmes vārdkoptermins — 1. joma: transports Noteiktas formas, krāsas un izmēru figūras uz autoceļiem un ielām, ar ko informē satiksmes dalībniekus par ceļa apstākļiem un satiksmes režīmu; galvenie ceļa zīmju veidi ir brīdinājuma, priekšrokas, aizlieguma, rīkojuma, informējošās norādījuma, servisa un papildu informācijas zīmes.2. joma: dzelzceļš Noteiktas formas tāfeles ar uzrakstiem, kas informē kustības darbiniekus par vilciena atrašanās vietu un ceļa stāvokli un nepieprasa darbinieku noteiktu rīcību.
Ceļu karaspēks vārdkoptermins — bruņoto spēku aizmugures karaspēks, kas būvē, remontē un pārzina kara autoceļus un tiltus.
Ceļu klaušas vārdkoptermins — pagasta saimniecību sabiedriskās klaušas ceļu un tiltu būvēšanai un uzturēšanai 19. gs.
Ceļu mezgli vārdkoptermins — ceļu krustojumi (ja satiksmes plūsmas satiekas vienā līmenī) un škērsojumi (ja satiksmes plūsmas šķērsojas divos vai vairākos līmeņos).
Ceļu parks vārdkoptermins — atsevišķa dzelzceļa stacijas ceļu grupa vienu un to pašu operāciju izpildei.
Ceļu škērsojums vārdkoptermins — konstrukcija savstarpēji nesaistītu satiksmes ceļu šķērsošanai dažādos līmeņos (piem., dzelzceļa škērsojums ar autoceļu).
Kamanu ceļš vārdkoptermins — ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru var braukt ar kamanām (ragavām).
Sliežu ceļš vārdkoptermins — 1. Zemes strēle, uz kuras nostiprinātas dzelzceļa sliedes.2. Apvidū ierīkots inženierbūvju komplekss, kas sastāv no divām tērauda sliedēm, kuras novietotas noteiktā attālumā viena no otras, lai pa tām varētu pārvietoties speciāls ritošais sastāvs.

Tulkojumiroad.

1.1.Vieta (upē, ezerā, jūrā) ūdens transportlīdzekļu kustībai.

1.2.Līnija, josla (atmosfērā, izplatījumā), pa kuru vai kuras robežās (kas) virzās, pārvietojas.

1.3.Vieta, pa kuru (kas) virzās, pārvietojas.

Stabili vārdu savienojumiElpošanas ceļi; elpojamie ceļi.

1.4.pārnestā nozīmē Zobu izlocījums (zāģim).

2.Noejams vai nobraucams posms, attālums.

Stabili vārdu savienojumiApstāšanās ceļš. Bremzēšanas ceļš.

2.1.Iešanas vai braukšanas virziens, arī maršruts.

3.Ceļojums; brauciens, gājiens.

Stabili vārdu savienojumi(Būt) ceļa jūtīs. Labu ceļa vēju!

4.Cilvēka eksistence, darbība, darbības virziens; dzīves gaita, gājums.

5.Veids; paņēmiens; pieeja.

6.apvidvārds Dzemdes kakls.

7.joma: informātika Maršruts starp jebkuriem diviem datoru tīkla mezgliem.

Stabili vārdu savienojumiPasta ceļš. Pieejas ceļš. Rezerves ceļš.

8.joma: informātika Maršruts, kas operētājsistēmai jānoiet, lai atrastu izpildāmo programmu apakšdirektorijā.

Stabili vārdu savienojumiCeļa vārds.

Stabili vārdu savienojumi(Aiz)iet savu (arī citu) ceļu. (Iz)lauzt (arī (iz)cirst) ceļu.

(Aiz)iet savu (arī citu) ceļu idioma — 1. Aiziet uz savu (citu) pusi.2. Iekārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides atšķirīgiem) ieskatiem.
(Iz)lauzt (arī (iz)cirst) ceļu — 1. Atbrīvot eju, platību kustībai.2. Būt kāda pasākuma aizsācējam (parasti, pārvarot grūtības, šķēršļus).
Aizgādāt (arī nogādāt) no ceļa (arī pie malas) sarunvaloda, idioma — atbrīvoties no kāda cilvēka.
Aizlaist garu ceļu sarunvaloda, idioma — aiz nevērības pieļaut, ka neiegūst (ko).
Atbrīvot (arī dot, pašķirt, pavērt) ceļu — 1. Paiet sānis, lai palaistu (kādu) garām; panākt, ka ceļš kļūst brīvs.2. Radīt labvēlīgus apstākļus (kā) attīstībai, sekmēt, veicināt (to).
Atrast ceļu idioma — 1. Apmeklēt, apciemot (kādu).2. Ieinteresēt (kādu), iegūt (kāda) atzinību.
Atrast ceļu uz sirdi idioma — iegūt (kāda) atsaucību, simpātijas, mīlestību.
Ceļa cirtējs idioma — jaunā aizsācējs, iesācējs.
Ceļa kāja sarunvaloda, idioma — alkoholiska dzēriena glāze, ko tukšo pirms došanās ceļā.
Ceļa māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā - gars, kas rūpējas par ceļinieku un viņu mantas drošību.
Ceļa rādītājs frazēma — ceļvedis.
Ceļa staipekņi taksons — retēji.
Ceļa zīme vārdkoptermins — 1. Ceļazīme (1).2. Ceļazīme (2).3. Ceļazīme (3).
Ceļi krustojas idioma — saka, ja cilvēki dzīves gaitās sastopas.
Ceļi šķiras; ceļi izšķiras idioma — 1. Saka, ja cilvēki vairs netiekas, ja viņi pazaudē cits citu.2. Saka, ja cilvēkiem ir dažādi uzskati, dažāds dzīvesveids.
Griezt ceļu — 1. kolokācija Paiet sāņus, lai palaistu (kādu) garām.2. idioma Vairīties (no kā).
Mest ceļā sprunguļus idioma — jaukt, traucēt, kavēt.
Noiet (arī noklīst) no ceļa — degradēties, pagrimt.
Nolīdzināt ceļu idioma — novērst šķēršļus, kavēkļus (kādai darbībai, pasākumam).
Novākt no ceļa sarunvaloda, idioma — padarīt nekaitīgu; arī iznīcināt.
Pa ceļam frazeoloģisms — 1. frazēma Kāda ceļojuma, brauciena, gājiena laikā; saskaņojot ar kādu citu braucienu, gājienu u. tml.2. idioma Vienā kopīgā virzienā.
Sklandots ceļš — gluds ceļš, pa kuru ragavas slīd sānis.
Stāties (arī stāvēt) ceļā — 1. Aizšķērsot ceļu.2. Kavēt, traucēt.
Taisnā ceļā idioma — tūlīt, bez kavēšanās.
Tikt (arī nostāties) uz (pareizā) ceļa kolokācija — nostabilizēties (materiāli vai morāliski).
Visi ceļi vaļā (arī pavērti) idioma — radītas (radušās) visas iespējas.

Avoti: D3, LLVV, ZTV

Korpusa piemēri