celms
Lietojuma biežums :
celms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Koka daļa, kas paliek virs zemes pēc tā nociršanas, nozāģēšanas, nolaušanas; šāda daļa kopā ar saknēm.
Stabili vārdu savienojumiAtsēdināšana uz celma. Celmu nauda.
2.Cilme, izcelšanās; arī pamats (kādai norisei).
3.joma: valodniecība Vārda daļa — vārda sakne kopā ar priedēkļiem un piedēkļiem.
Stabili vārdu savienojumiAtvasināts celms. Celma saliktenis.
4.joma: bioloģija Noteiktas mikroorganismu sugas tīrkultūra.
5.joma: bioloģija Pamatvienība mikroorganismu klasifikācijā; celmus apvieno sugās.
Stabili vārdu savienojumi(Iet) kā pa celmiem.
Avoti: LLVV, ZTV
Korpusa piemēri