dēmonisms
Lietojuma biežums :
dēmonisms
1.Ticība dēmoniem.
2.Iezīmes, īpašības, kas piemīt dēmonam.
Avoti: SV19, SV96
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sokrata dzīvē man vissvešākās ir viņa ekstāzes un dēmonismi, bet Platona mūžā cilvēciskākais bija tas, kā dēļ viņu dēvē par dievišķo.
- Baļmonts, kurš tulko Edgara Po darbus krievu valodā, uzsver Po un Bodlēra dēmonismu, kas, nododamies ļaunumam, šausmām, mistērijām, paceļas savā daiļumā un spēkā.
- No Ķeniņu skolas pedagoģiskās klases manī bija vairākas iemīlējušās, un vienu, visdaiļāko un dēmoniskāko Inu G., es izvēlējos par savu līdzgājēju dēmonisma apakšzemēs, kurās mana sieva, būdama pārāk cēli audzināta un pazīdama tikai mūžīgo gara mīlestību, negribēja tajos laikos ieiet.
- Šāda interpretējuma cēloni Nikolajs Berdjajevs ( Бердяев) skaidro gan ar kristietības krīzi, gan Nīčes un Šopenhauera, daļēji Dostojevska ietekmi, jo „ spēcīgie dēmonisma strāvojumi, kas savā būtībā ir nopietna parādība, bieži tiek pārvērsti par virspusēju modi, kas gala rezultātā noved pie vērtību noniecināšanas, degradēšanas” ( Бердяев 1998: 41), tai pat laikā ļaunuma kategorija iznīcina neinteresanto, garlaicīgo dzīves plūdumu, kādā smok mākslinieks.
- kaislība, dēmonisms, daba =