dūka1
Lietojuma biežums :
dūka apvidvārds
1.Caurums, atvere (piemēram, kādā mašīnā, ēkas daļā).
1.1.Caurums, atvere (apkures iekārtā); arī dūmvads.
2.Šļūtene, caurule.
3.Raudulīgs cilvēks (parasti bērns).
4.Īgņa; miera traucētājs.
5.Dūmvada aizbīdnis.
6.Dibens (maza bērna).
7.Resna caurule.
8.Vieta purvā bez stabila pamata.
Avoti: ĒiV, ViV, SiV, Sin, ME, EH
Korpusa piemēri