dūkt1
Lietojuma biežums :
dūkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Radīt pazemas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem).
2.Radīt zemu, dobju, samērā vienmērīgu troksni (par motoriem, ierīcēm u. tml.); atskanēt šādam troksnim.
2.1.Par braucošiem transportlīdzekļiem.
3.parasti formā: trešā persona Radīt zemu, dobju, vienmērīgu troksni (par parādībām dabā, piemēram, par pērkonu, ūdeņiem).
4.Neskaidri, zemā balsī dziedāt (parasti bez vārdiem); rūkt.
4.1.transitīvs
4.2.pārnestā nozīmē Radīt zemas balss skaņas (par putniem).
4.3.Neskaidri runāt, murmināt.
4.4.transitīvs
4.5.Radīt neskaidru, parasti daudzu balsu, troksni (par daudziem cilvēkiem).
5.parasti formā: trešā persona Dobji, zemu skanēt (par mūzikas instrumentiem).
5.1.transitīvs Spēlēt (par mūzikas instrumentiem ar zemu reģistru).
6.parasti formā: trešā persona Būt tādam, kurā skan zems, dobjš, samērā vienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu).
6.1.Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
Stabili vārdu savienojumiAusīs (arī ausis) dūc (arī džinkst, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri