dūlis1
Lietojuma biežums :
dūlis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
Locīšana
1.Dūmeklis, ar ko apdūmo bites vai citus kukaiņus.
2.Lāpa vai skali, ar ko apgaismo ūdeni, zvejojot naktī (visbiežāk — vēžus ķerot).
Avoti: LLVV, NeV
Korpusa piemēri