džigitēt
Lietojuma biežums :
džigitēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | džigitēju | džigitējam | džigitēju | džigitējām | džigitēšu | džigitēsim |
2. pers. | džigitē | džigitējat | džigitēji | džigitējāt | džigitēsi | džigitēsiet, džigitēsit |
3. pers. | džigitē | džigitēja | džigitēs |
Pavēles izteiksme: džigitē (vsk. 2. pers.), džigitējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: džigitējot (tag.), džigitēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: džigitētu
Vajadzības izteiksme: jādžigitē
Izpildīt sarežģītus vingrojumus, jājot uz auļojoša zirga.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jūs varējāt džigitēt pa kosmosa tālēm , iegūt kosmiskos resursus , būvēt kosmisko kuģu flotes , iekarot zvaigžņu sistēmu planētas
- Šajā pat sakarā novērojums, ka džigitē ne vien džeki, bet arī padsmitgadīgas skuķenes .....
- Nezinu, cik ilgi pa dzimtenes ārēm džigitē Vaards, bet no savas pieredzes varu teikt - ceļi gan pa pēdējiem 30 - 40 gadiem Latvijā ir ārkārtīgi pasliktinājušies.
- Rezultātā līdz darba vietai, kur jābrauc ar savu auto normāli 30 min, " jāierakstās" 15, jo bērns no rīta saniķojās u.t.t. Tā arī rodas vajadzība džigitēt.
- Busiņa vadītājs brīžam džigitē, pirms līkuma apdzenot divus kravas mašīnas, bet es nodomāju - ja jau viņš ņēmis bankā prāvu kredītu braucamā iegādei, tad taču aizdevums ir jāatpelna un busu viņš saudzēs, tātad mūsu dzīvības arī.