daudzvārdīgs
Lietojuma biežums :
daudzvārdīgs īpašības vārds
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | daudzvārdīgs | daudzvārdīgi |
| Ģen. | daudzvārdīga | daudzvārdīgu |
| Dat. | daudzvārdīgam | daudzvārdīgiem |
| Akuz. | daudzvārdīgu | daudzvārdīgus |
| Lok. | daudzvārdīgā | daudzvārdīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| daudzvārdīga | daudzvārdīgas |
| daudzvārdīgas | daudzvārdīgu |
| daudzvārdīgai | daudzvārdīgām |
| daudzvārdīgu | daudzvārdīgas |
| daudzvārdīgā | daudzvārdīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | daudzvārdīgais | daudzvārdīgie |
| Ģen. | daudzvārdīgā | daudzvārdīgo |
| Dat. | daudzvārdīgajam | daudzvārdīgajiem |
| Akuz. | daudzvārdīgo | daudzvārdīgos |
| Lok. | daudzvārdīgajā | daudzvārdīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| daudzvārdīgā | daudzvārdīgās |
| daudzvārdīgās | daudzvārdīgo |
| daudzvārdīgajai | daudzvārdīgajām |
| daudzvārdīgo | daudzvārdīgās |
| daudzvārdīgajā | daudzvārdīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
daudzvārdīgi apstākļa vārds
1.Tāds (cilvēks), kas runā gari un daudz lieka.
1.1.Tāds, kas satur daudz lieku vārdu, frāžu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Reizēm — domājošs, bet bieži daudzvārdīgs, lai neteiktu — pļāpīgs.
- Tā ir viscaur skaidra, tieša, ne daudzvārdīga.
- Pārstāstot rakstos uzzināto, Vitauts mēdza būt daudzvārdīgs.
- Attiecīgo nozaru pārstāvji uz šādu jautājuma sniedz daudzvārdīgu aplinkus argumentāciju, izvairoties no tiešas atbildes.
- Programma plaša, labas, jaunas idejas, bet nav sakārtota, pārāk daudzvārdīga, tajā grūti orientēties.