dauzoņa | Tēzaurs

dauzoņa

Lietojuma biežums :

dauzoņa kopdzimtes sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds

Locīšana

dauzoņa kopdzimtes vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds

Locīšana

1.Cilvēks, kas rīko tračus, skandālus, kautiņus; kauslis; arī klaidonis.

1.1.sarunvaloda Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz dauzīties₄.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri